Murjāņu sporta ģimnāzijas vēsture

Gadu gaitā mācību iestādei ir bijuši vairāki nosaukumi:

no 1965. gada – Murjāņu sporta internātskola,

no 1979. gada – Jāņa Rainberga Murjāņu sporta internātskola,

no 1990. gada – Murjāņu sporta internātskola,

1991. gadā – Murjāņu Sporta koledža,

no 1992. gada – Murjāņu sporta ģimnāzija.

MSĢ SPORTA VEIDU ATTĪSTĪBA

1965. gadā skolā darbojās 2 sporta veidi: vieglatlētikas un volejbola nodaļa.

1974. gadā tika atvērta riteņbraukšanas nodaļa.

1976. gadā atvērta Jūrmalas filiāle Dubultos ar brīvās, klasiskās cīņas un handbola nodaļu.

1977. gadā atvērta kamaniņu un handbola nodaļa.

1978. gada vasarā uzbūvēta Murjāņu kamaniņu trase, un 1978. gada 1. septembrī tā tika iemēģināta pirmajās sacensībās kamaniņu braukšanā.

1980. gadā Jūrmalas filiālē ienāk jauns sporta veids: airēšana, bet gadu vēlāk – smaiļošana un kanoe airēšana.

Gadu gaitā MSĢ vadījuši šādi direktori:

Ilmārs Briģis (1964. – 1969.),

Gunārs Gaigals (1969. – 1973.),

Jānis Vidauskis (1973. – 1975.),

Bonifācijs Urtāns (1975.- 1985.),

Rodrigo Henrici (1985. – 1993.),

Gints Bitītis (1993. – 1997.),

Ivars Sprancis (1997. – 2009.),

Pēteris Neijs (2009. – 2011.),

Ēvalds Goba (2011. – 2014.),

Ingrīda Amantova (2014. – 2021.),

Sergejs Čevers no 2021.gada

MSĢ KAROGS

Skolas karogu izstrādāja, savās stellēs auda un skolai dāvāja mūsu olimpisko medaļnieku Jura un Andra Šicu vecmāmiņa Lilija Šica

MŪS VIENO MURJĀŅI!

1998. gada 15. jūnijā dibināta Murjāņu līga, tās dibinātāji – Murjāņu absolventi, kuri nodibināja – Murjāņu līgas balvu ,,Ceļamaize”. Tā ir naudas balva, kuru saņem 12. klašu absolventi par izcilām sekmēm, augstiem sasniegumiem sportā un aktīvu ārpusstundu darbu. 1998. septembrī uzrakstīts Murjāņu līgas Manifests, ar devīzi: ,,Mūs vieno Murjāņi!”

Olimpisko spēļu medaļnieki:

Jānis Ķipurs – Kalgari (1988.) zelta medaļa bobslejā divniekos, bronzas medaļa četriniekos,

Raimonds Vilde – Seulā (1988.) sudraba medaļa volejbolā,

Dainis Ozols – Barselonā (1992.) bronzas medaļa riteņbraukšanā,

Aigars Fadejevs – Sidnejā (2000.) sudraba medaļa soļošanā,

Mārtiņš Rubenis – Turinā (2006.) bronzas medaļa kamaniņu braukšanā,

Ainārs Kovals – Pekinā (2008.) sudraba medaļa šķēpmešanā,

Andris, Juris Šici – Vankuverā (2010.) sudraba medaļa kamaniņu braukšanā,

Andris, Juris Šici – Sočos (2014.) bronzas medaļa kamaniņu braukšanā – divniekos un komandu stafetē,

Jānis Šmēdiņš – Londonā (2012.) – bronzas medaļa pludmales volejbolā,

Oskars Melbārdis – Sočos (2014.) – zelta medaļa bobslejā 4-niekā, 2 bronzas medaļa divniekos (2014. un 2018.gadā),

Elīza Tīruma  – Sočos (2014.) un Pekinā (2022.) 2 bronzas medaļas kamaniņu braukšanā – komandu stafetē,

Mārtiņš Bots – Pekinā (2022.) bronzas medaļa kamaniņu braukšanā – komandu stafetē,

Roberts Plūme – Pekinā (2022.) bronzas medaļa kamaniņu braukšanā – komandu stafetē,

Kristers Aparjods – Pekinā (2022.) bronzas medaļa kamaniņu braukšanā – komandu stafetē.

Laika posmā no 1992 .gada ziemas un vasaras Olimpiskajās spēlēs startējuši gandrīz 100 murjānieši.

Murjāņu sporta ģimnāzijas vēstures izpētē, vislielāko ieguldījumu ir devusi ilggadējā MSĢ direktora vietniece izglītības jomā, vēstures skolotāja Ziedīte Krūmiņa, kura, savā 2018.gada grāmatas izdevumā, izpētījusi un aprakstījusi praktiski visu Murjāņu sporta ģimnāzijas absolventu tālākās dzīves gaitas.

MSĢ ilgadējās skolotājas Ziedītes Krūmiņas sagatavotā publikācija Sandra Metuzāla rakstam žurnālā “Nezināmā kara vēsture” Nr.37, kas īstenībā bija Jānis Rainbergs un kā Murjāņu sporta skola viņa vārdu saņēma. Fragments no skolotājas Ziedītes Krūmiņas publikācijas: 

“Kāpēc Murjaņu sporta skola izvēlējās Jāņa Rainberga vārdu:

– Viņš bija latvietis, Rīgā dzimis, un mēs atrodamies Rīgas pievārtē.

– Viņš bija sportists, ar kura piemēru varējām audzināt jaunos sportistus”.