Mācību processVienotā izglītojamo mācību sasniegumu vērtēšanas kārtība

APSTIPRINĀTS

ar Murjāņu sporta ģimnāzijas direktora p. i.

01.09.2020.rīkojumu Nr. rīkojumu Nr.72.3.

 

Murjāņu sporta ģimnāzijas

Vienotā izglītojamo  mācību sasniegumu vērtēšanas kārtība

8.-12.klasēs

 

Izdota saskaņā ar Vispārējās izglītības likuma 10.panta  3.daļas 2.punktu, 12.08.2014. Ministru kabineta noteikumiem Nr. 468 ”Noteikumi par pamatizglītības standartu, pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem un pamatizglītības programmu paraugiem”  un 27.11.2018.Ministru kabineta noteikumiem Nr. 747 “Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem”,  

21.05.2013. Noteikumi Nr. 281 “Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu, mācību priekšmetu standartiem un izglītības programmu paraugiem”  un    03.09.2019. Ministru kabineta noteikumiem Nr. 416 “Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem”, Valsts satura centra īstenotā projekta “Kompetenču pieeja mācību saturā” (Skola 2030)

 

I. Vispārīgie noteikumi

 

1.Murjāņu sporta ģimnāzijas (turpmāk MSĢ)  Vienotās izglītojamo mācību sasniegumu vērtēšanas  kārtība MSĢ ir neatņemamai izglītošanās procesa sastāvdaļa un ir saistoša visiem MSĢ pedagogiem un izglītojamajiem: 

1.1. Ar MSĢ vienoto izglītojamo mācību sasniegumi vērtēšanas kārtību tiek iepazīstināti visi skolas pedagoģiskie darbinieki,  izglītojamie un viņu vecāki. Izglītojamos iepazīstina mācību priekšmetu pedagogi. Izglītojamo vecākus iepazīstina klašu audzinātāji un izglītojamie;

1.2. Vērtēšanas kārtību novieto 1.stāva gaitenī,  stendā “par  mācību darbu”, “e-klasē” un MSĢ mājaslapā.

 

II. Izglītojamo mācību sasniegumu vērtēšanas mērķis

 

2.Izglītojamo mācību sasniegumu vērtēšanas mērķis ir:

2.1.Veidot vienotu pieeju vērtēšanai kā integrētai izglītības procesa sastāvdaļai MSĢ;

2.2.Iegūt objektīvu un profesionālu kompetenču (zināšanu, prasmju, attieksmju) un paveiktā darba līmeņa konkrētā tēmā un laikā konkrētā mācību priekšmetā snieguma raksturojumu un paveiktā uzdevuma darba novērtējumu;

2.3.Iegūt iespējami precīzu atgriezenisko saiti un informāciju mācīšanas pilnveidošanai, izmantojot daudzveidīgas mācību organizācijas formas  un mērķtiecīgi sniedzot izglītojamajam individuālu mācīšanās atbalstu iespējami augstāka mācību satura apguves līmeņa sasniegšanai.

 

III. Izglītojamo mācību sasniegumu vērtēšanas uzdevumi

 

3. Izglītojamo mācību sasniegumu vērtēšanas uzdevumi ir:

3.1.Motivēt izglītojamos  pilnveidot savus mācību sasniegumus, izmantojot pašvērtējumu un sasniedzamo rezultātu;

3.2.Sekmēt izglītojamo līdzatbildību par mācību rezultātiem, mācot viņiem veikt pašvērtējumu un izvērtēt sasniedzamo rezultātu;

3.3. Maksimāli objektīvi novērtēt apgūto zināšanu apjomu, iegūtās prasmes, izglītojamā attieksmi izglītošanās procesā un katra izglītojamā  mācību sasniegumu dinamiku;

3.4. Nodrošināt valstī noteikto pārbaudes darbu norisi, atbilstoši valsts pārbaudes darbu norises kārtībai;

3.5. Vecināt pedagoģisko darbinieku, izglītojamo un viņu vecāku sadarbību.

IV. Izglītojamo mācību sasniegumu vērtēšanas pamatprincipi

 

4.Mācību sasniegumu vērtēšanas procesā tiek ievēroti šādi izglītības vērtēšanas pamatprincipi:

4.1.Sistemātiskuma princips;

4.2.Atklātības un skaidrības princips;

4.3.Metodiskās daudzveidības princips;

4.4.Iekļaujošais  princips;

4.5.Izaugsmes princips.

 

V. Izglītojamo mācību sasniegumu vērtēšanas veidi

 

5.Mācību sasniegumu vērtēšanas veidi ir šādi: formatīvā vērtēšana, diagnosticējošā vērtēšana, summatīvā vērtēšana:

5.1.Formatīvā vērtēšana – nepārtraukta ikdienas mācību procesa sastāvdaļa, kas nodrošina izglītojamajam un  pedagogam atgriezenisko saiti par izglītojamā tā brīža sasniegumu pret plānotajiem sasniedzamajiem rezultātiem un turpmākajiem izglītošanas soļiem.

5.1.1.Formatīvo vērtēšanu īsteno:

5.1.1.1.Pedagogs, lai noteiktu izglītojamā mācīšanās un sniegtu papildus atbalstu izglītojamajam, plānotu un uzlabotu mācīšanu;

5.1.1.2 Izglītojamais, lai uzlabotu mācīšanos, patstāvīgi vērtētu savu un citu skolēnu vērtējumu.

 

5.1.2. Formatīvo vērtējumu izsaka 4 līmeņos (turpmāk tekstā STAP):

5.1.2.1. S -Sācis apgūt

Skaidrojums : Izglītojamā sniegums (demonstrētās zināšanas, izpratne, pamatprasmes mācību jomā, caurviju prasmes un attieksmes liecina, ka uzsākta plānotā sasniedzamā rezultāta apguve; izglītojamais demonstrē sniegumu ar pedagoga atbalstu zināmā tipveida situācijā. Izglītojamajam nepieciešams atbalsts un regulāri pedagoga apstiprinājumi uzdevuma izpildei; izglītojamajam jāturpina sistemātiski mācīties, lai sekmīgi apgūtu tālāko mācību saturu;

5.1.2.2. T – Turpina apgūt

Skaidrojums: Izglītojamā sasniegumi liecina, ka plānotais sasniedzamais rezultāts sasniegts daļēji un tas nav noturīgs; izglītojamais demonstrē sniegumu pārsvarā patstāvīgi tipveida situācijā, atsevišķā gadījumā arī mazāk zināma situācijā, ja nepieciešams , izmanto atbalsta materiālus. Dažkārt nepieciešams pamudinājums, lai sekotu uzdevumu izpildei; izglītojamajam jāturpina nostiprināt noteiktas atsevišķas zināšanas, izpratni, pamatprasmes mācību jomā, caurviju prasmes un attieksmes;

 5.1.2.3. A – Apguvis

Skaidrojums: Izglītojamā sniegums liecina, ka plānotais sasniedzamais rezultāts sasniegts pilnībā un tas ir noturīga; Izglītojamais demonstrē sniegumu gan zināmā tipveida situācijā, gan nepazīstamā situācijā. Uzdevumu izpilda patstāvīgi; Izglītojamais ir sagatavots mācību satura turpmākai apguvei;

5.1.2.4. P – Apguvis padziļināti

Skaidrojums: Izglītojamā sniegums liecina, ka plānotais sasniedzamais rezultāts sasniegts padziļināti un tas ir noturīgs. Spēj pamatot atbilstošās stratēģijas izvēli; Izglītojamais demonstrē sniegumu zināmā tipveida situācijā, nepazīstamā un starpdisciplinārā situācijā; izglītojamais ir sagatavots mācību satura turpmākai apguvei.

 

5.2. Diagnosticējošā vērtēšana – izvērtē izglītojamā mācīšanās stiprās un vājās puses un  noskaidro nepieciešamo individuālo atbalstu izglītojamajam.

 

5.3. Summatīvā vērtēšana vērtējums mācīšanās posma ( piem. temata, semestra, mācību gada, izglītības pakāpes) noslēgumā, lai novērtētu un dokumentētu izglītojamā mācīšanās rezultātu.

5.3.1.Īsteno pedagogs, lai novērtētu un dokumentētu, kā izglītojamais sasniedzis plānoto rezultātu mācīšanās posma noslēgumā.

5.3.2. Summatīvo mācību sasniegumu vērtējumu izsaka 10 ballu skalā un to veido šādi kritēriji:

5.3.2.1.Iegūto zināšanu apjoms un kvalitāte;

5.3.2.2.Apgūtās pamatprasmes mācību jomā un caurviju prasmes - kritiskā domāšana un problēmrisināšana; jaunrade un uzņēmējspējas; pašvadīta mācīšanās; sadarbība; pilsoniskā līdzdalība;  digitālā pratība;

5.3.2.3.Attīstītie ieradumi un attieksmes, kas apliecina vērtības un tikumus;

5.3.2.4.Mācību sasniegumu attīstības dinamika.

5.3.3.Izglītojamo summatīvos  mācību sasniegumus mācību priekšmetā izsaka 10 ballu skalā (10-izcili, 9-teicami, 8-ļoti labi, 7-labi, 6-gandrīz labi, 5-viduvēji, 4-gandrīz viduvēji, 3-vāji, 2-ļoti vāji, 1-ļoti, ļoti vāji):

5.3.3.1. Izglītojamais iegūst vērtējumu 9 un 10 balles, ja:

Ir apguvis zināšanas un prasmes tādā līmenī, ka mācību saturu uztver, iegaumē, reproducē, izprot, kā arī spēj to patstāvīgi izmantot jaunu zināšanu apguvei un radošu uzdevumu veikšanai, prot risināt dažādas problēmas, saskatīt un izskaidrot likumsakarības; spēj izteikt savu viedokli, definēt vērtējuma kritērijus, paredzēt sekas; ciena un novērtē atšķirīgu viedokli, veicina sadarbību mācību problēmu risināšanā.

5.3.3.2. Izglītojamais iegūst vērtējumu 6, 7 un 8 balles, ja:

Spēj reproducēt mācību saturu pilnā apjomā, to izprot, saskata likumsakarības un problēmas, atšķir būtisko no mazsvarīgā; prot izmantot zināšanas un prasmes pēc parauga, analoģijas vai pazīstamā situācijā veic tipveida un kombinētus mācību uzdevumus; mācību priekšmeta satura pamatjautājumos pauž personisko attieksmi konstatācijas līmenī; ir attīstīta sadarbības un saziņas prasme.

5.3.3.3.Izglītojamais iegūst vērtējumu 4 un 5 balles, ja:

Ir iepazinis norādīto mācību saturu, prot atšķirt būtisko no mazsvarīgā, zina un var definēt jēdzienus, galvenos likumus, risina tipveida uzdevumus, mācību priekšmeta saturu izklāsta pietiekami skaidri un saprotami; mācībās izmanto tradicionālas izziņas metodes, izpildot pedagoga norādījumus; ir apguvis sadarbības un saziņas prasmi.

5.3.3.4.Izglītojamais iegūst vērtējumu 1, 2 un 3 balles, ja:

Mācību saturu uztver un atpazīst, bet iegaumē un reproducē  nepietiekamu apgūstamā satura apjomu (mazāk par 50% ), veic primitīvus uzdevumus tikai pēc parauga labi pazīstamā situācijā, bez kļūdām veic tikai daļu uzdevumu; mācību saturu izklāsta, bet citiem nesaprotami, reti atšķir būtisko no mazsvarīgā.

 

VI. Izglītojamo mācību sasniegumu vērtēšanas plānošana un vadība

 

6. Plānotie izglītojamo sasniedzamie rezultāti ir kompleksi , tie atklāj galarezultātu darbībā, ietver zināšanas, izpratni un prasmes mācību procesā mācību jomās un mācību priekšmetos, caurviju prasmes, vērtības un tikumus. Lai motivētu izglītojamos uzņemties atbildību par mācīšanos, katra semestra pirmajā stundā mācību priekšmeta skolotājs kopīgi ar izglītojamo var apspriest un atspoguļot “I un II semestra mācību sasniegumu  prognozi” , var fiksēt skolvadības sistēmā “e-klasē”: 

6.1. Summatīvo vērtēšanu  pedagogs saskaņā ar mācību priekšmeta programmu lieto  pārbaudes darbos;

6.2. Laikā no viena pārbaudes darba līdz otram pārbaudes darbam, pedagogs izmanto vērtēšanas sistēmu ar “STAP”;

6.3.  Katra semestra sākumā mācību priekšmeta pedagogs atbilstoši mācību priekšmeta programmai plāno pārbaudes darbus (pārbaudes darba veidu, mācību sasniegumu vērtēšanas veidu, vērtēšanas biežumu, vērtēšanas laiku) un sadarbojas ar citu mācību priekšmetu pedagogiem veido vienotu pārbaudes darbu grafiku, ievērojot prasību, ka vienā dienā var būt:

1.pārbaudes darbs dienā 8.-9.kl.

2.pārbaudes darbi dienā 10.-12.kl.

6.4.Pārbaudes darbu grafiku saskaņo ar direktora vietnieci izglītības jomā;

6.4.Katra mēneša sākumā tiek saskaņotas izmaiņas pārbaudes darbu grafikā, izmaiņas veikt ir tiesīgs direktora vietnieks izglītības jomā.

6.5. 3 (trīs) reizes gadā direktora vietnieks izglītības jomā pārbauda:

6.5.1. ierakstus par izglītojamo mācību sasniegumiem izliek skolu vadības sistēmā “e-klases” žurnālā;

6.5.2. ierakstus individuālo darba grupu “e-klases” žurnālā;

6.5.3. izglītojamo  vecāku sapulcēs 1 reizi semestrī  informē vecākus par ikdienas izglītojamo mācību sasniegumiem;

6.6. Klases audzinātāji organizē vecāku sapulces un individuālas sarunas ar  vecākiem par izglītojamo mācību sasniegumu dinamiku ,  veic ierakstu “e-klases” žurnālā  sadaļā ”individuālais darbs ar vecākiem”;

6.6.Katra semestra beigās un gadā visos mācību priekšmetos liek vērtējumus ballēs un izglītojamiem izsniedz liecības.

 

VII. Mācību sasniegumu vieta mācību procesā

 

7.Katra semestra sākumā mācību priekšmeta pedagogs iepazīstina izglītojamos ar mācību sasniegumu vērtēšanas veidiem, pārbaudes darbu skaitu un semestra vērtējuma iegūšanas nosacījumiem:

7.1. Pārbaudes darbu tēmu, saturu un datumu nosaka pedagogs atbilstoši īstenojamajai mācību priekšmeta programmai un izglītības standarta prasībām;  

7.2. Savlaicīgi pirms katra pārbaudes darba   veikšanas  pedagogs izglītojamiem  detalizētāk izskaidro izpildāmās prasības un vērtēšanas kritēriju, kuri ir skaidri un nepārprotami;

7.3.Pirms summatīvā vērtējuma ballēs e-žurnālā  atspoguļo vismaz vienu formatīvo “STAP” vērtējumu;

7.4.Izglītojamajam jākārto visi plānotie pārbaudes darbi. Ja izglītojamais neattaisnoti nav piedalījies pārbaudes darbā, to nav nodevis vai tas izpildīts neatbilstoši ballu vērtējuma iegūšanai, tad izglītojamais saņem pedagoga atzinumu - nav vērtējuma (apzīmējums “n/v”).

Apzīmējums “n/v” tiek lietots kā informatīvs ieraksts “e-klases” žurnālā, kuru pedagogs izmanto, ja izglītojamais nav veicis darbu un norāda uz prasību neizpildi.  “n/v” (nav vērtējuma”) nekādā veidā nevar ietekmēt gala vērtējumu;

 7.5.Izglītojamo pārbaudes darba rezultātus novērtē 10 ballu skalā, vērtējumu ieraksta 10 dienu laikā “e-klases” žurnālā savā mācību  priekšmetā, pārbaudes darbus pedagogs izlabo 5 dienu laikā;

 7.6.Izglītojamajam ir iespēja iegūto zināšanu vērtējumu uzlabot, ja pārbaudes darbā ieguvis zemu vērtējumu, darbs jāizpilda 2 nedēļu laikā;

7.7.Pie atkārtota vērtējuma iegūšanas, noteicošais ir pārbaudes darbā iegūtais atkārtotā vērtējuma sasniegums;

7.8.10.klašu izglītojamie summatīvo vērtējumu pārbaudes darbus var uzlabot, rakstot atkārtoti līdzvērtīgu darbu vienu reizi. Labotais vērtējums tiek atpoguļots “e-klases” žurnālā. Semestra vērtējumu izliek ņemot vērā augstāko vērtējumu;

7.9.Ja izglītojamais attaisnoti kavējis mācību stundas (sacensības, treniņnometnes), pedagogs lūdz pedagoģisko padomi pagarināt mācību gadu mācību priekšmeta satura apguvei;

7.10. Ja izglītojamais attaisnotu iemeslu dēļ nav piedalījies pārbaudes darbā, darbs izpildāms 2 nedēļu laikā, ja izglītojamais to neveic, tad pedagogs “e-klases” žurnālā ieraksta „n/v”;

7.11. Ierakstus par novadītajām mācību stundām pedagogs līdz dienas beigām ieraksta

“ e-klases” žurnālā;                

7.12. Rakstu darbos: matemātikā, latviešu valodā, 1., 2.svešvalodā “e-klases” žurnālā  ierakstāms vismaz viens vērtējums mēnesī;

7.13. Izglītojamais, aizbraucot uz mācību - treniņu nometni, līdzi ņem mācību materiālus izglītības programmas mācību priekšmetos. Mācību - treniņu nometnes laikā izpildītos uzdevumus pedagogs novērtē un vērtējumu ieraksta “e-klases”  žurnālā. Ja uzdevumi nav izpildīti, “e-klases” žurnālā  ieraksta „nv”. Izglītojamajam uzdevumi jāizpilda individuālā un grupu darba laikā un jāiegūst vērtējums.

 

VIII. Mācību sasniegumu vērtēšana semestrī un gadā

 

8. 8., 9., 10.-12.klasēs mācību sasniegumus pārbaudes darbos semestrī un gadā vērtē 10 ballu skalā. Starp pārbaudes darbiem svarīgs ir vērtējums “ STAP”:          

8.1.Vērtēšanas kritērijus pedagogs ir tiesīgs mainīt, atbilstoši mācību priekšmetu specifikai, ņemot vērā pārbaudes darbu saturu un veidu;

8.2.Veidojot pārbaudes darbus pedagogs ir atbildīgs lai:

8.2.1. Tajos tiktu iekļauti visiem izglītības kvalitātes līmeņiem atbilstoši uzdevumi,

8.2.2. Uzdevumi tiktu izkārtoti pieaugošas grūtības pakāpes secībā, atbilstoši izglītojamā vajadzībām pielieto diferencētu pieeju;

8.2.3. Pirms pārbaudes darba veikšanas pedagogs iepazīstina skolēnus ar pārbaudes darba vērtēšanas kritērijiem, kuri ir skaidri un nepārprotami;       

8.2.4.Ar novērtētajiem pārbaudes darbiem un to rezultātiem izglītojamie sadarbībā ar  pedagogu veic darba pašanalīzi. Nepieciešamības gadījumā vai pēc izglītojamā  lūguma pedagogs izskaidro vērtējumus;

8.2.5. Izglītojamā vecāki ar darba vērtējumu var iepazīties “e-klases” žurnālā individuāli un saņemt vērtējuma skaidrojumu pie pedagoga;

8.3. Minimālo vērtējumu skaits ballēs katrā mācību priekšmetā semestrī (tabula Nr.1):

                                                                                                                       1.tabula

Mācību priekšmeta stundu skaits nedēļā

Minimālo pārbaudes darbu skaits semestrī

1

2

2

2

3

3

4-5

4

 

8.4.Pamatojoties uz pārbaudes darba rezultātiem, pedagogs izliek semestra un gada vērtējumu;

8.5. Izliekot semestra un gada vērtējumu, ieraksts n/v lietojams, ja izglītojamais nav apmeklējis mācību stundas, individuālās konsultācijas, nav rakstījis pārbaudes darbus. Šāds ieraksts norāda tēmas, par kurām izglītojamā zināšanu un prasmju līmeņa konstatēšanai nepieciešama papildu pārbaude. Ja izglītojamais papildu pārbaudē apliecina zināšanas un prasmes pēc mācību programmas prasībām, tad pedagogam jāņem vērā pārbaudē saņemtais vērtējums;

8.6.Pēcpārbaudījumi  tiek noteikti un organizēti saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem;

8.7.Izglītības iestādē organizē: 1) IZM piedāvātos diagnosticējošos darbus; 2)Ministru kabineta  noteikumos noteiktos valsts pārbaudes darbus, lai novērtētu un dokumentētu, kā izglītojamais sasniedzis plānoto rezultātu izglītības pakāpes noslēgumā.

 

 

IX. Mājas darbu uzdošanas kārtība un vērtēšana

 

9. Mājas darba uzdevumi veicami pēc skolotāja ieskatiem, tie ir  neliela apjoma un jēgpilni:

9.1.Mājas darbus izglītojamais veic, lai apgūtu sasniedzamo rezultātu un veiktu paškontroli;

9.2.Pedagogam ir tiesības noteikt  darbu nodošanas termiņus, par to laicīgi informējot izglītojamos.

 

X. Noslēguma jautājumi

 

1.  Izglītojamo mācību sasniegumu vērtēšanas  kārtība  ir  saskaņota  28.08.2020. Pedagoģiskās padomes sēdē  un  ir   saistoša  visiem  pedagogiem.

2. Grozījumi Izglītojamo mācību sasniegumu vērtēšanas kārtībā tiek izdarīti ar direktores rīkojumu, balstoties  uz  pedagoģiskās  padomes  sēdē  izteiktajiem  ieteikumiem.