Normatīvie aktiMurjāņu sporta ģimnāzijas nolikums

 

Pielikums  Izglītības un zinātnes ministrijas 2009.gada 29.decembra rīkojumam Nr.552

 

Grozījumi Murjāņu sporta ģimnāzijas nolikumāIzdarīt grozījumus Murjāņu sporta ģimnāzijas nolikumā (apstiprināts ar Izglītības un zinātnes ministrijas 2007.gada 9.marta rīkojumu Nr. 206 "Par Murjāņu sporta ģimnāzijas nolikuma apstiprināšanu un 1996.gada 13.jūnija rīkojuma Nr. 281 atzīšanu par spēku zaudējušu") šādus grozījumus:

Murjāņu sporta ģimnāzijas nolikums

I. Vispārīgie noteikumi.
1. Murjāņu sporta ģimnāzija (turpmāk - ģimnāzija) ir valsts dibināta vispārējās izglītības un sporta izglītības iestāde, kas atrodas Izglītības un zinātnes ministrijas (turpmāk – ministrija) pakļautībā.
2. Ģimnāzija darbojas saskaņā ar Izglītības likumu, Vispārējās izglītības likumu, Profesionālās izglītības likumu, citiem normatīvajiem aktiem un šo nolikumu.
3. Ģimnāzijai ir savs zīmogs ar valsts mazā ģerboņa attēlu, ģimnāzijas pilnu nosaukumu valsts valodā, un savu kontu bankā. Juridiskā adrese: "Klintslejas" 4, Sējas novads, pasta nodaļa Murjāņi, LV - 2142.
4. Ģimnāzijai ir trīs teritoriālās struktūrvienības - Jūrmala, Specializētās airēšanas sporta skola un Bērnu un jauniešu kamaniņu sporta skola (turpmāk - teritoriālās struktūrvienības). Citas struktūrvienības, kuras nav teritoriālās struktūrvienības, nosaka ģimnāzijas direktors. Struktūrvienību darbību nosaka struktūrvienību reglamenti.
5. Ģimnāzija ar attiecīgajām sporta federācijām slēdz līgumus par sadarbību, ģimnāzija var slēgt līgumus ar vecākiem (personām, kas realizē aizgādības tiesības) par sadarbību izglītības programmu īstenošanā un iekšējās kārtības noteikumu ievērošanā.
II. Darbības mērķi, pamatvirzieni un uzdevumi.
6. Ģimnāzijas darbības mērķi:
6.1. izglītības procesa organizēšana atbilstoši valsts vispārējās izglītības standartam, vispārējās izglītības mācību priekšmetu standartiem, vispārējās izglītības programmām un vispārējās izglītības mācību priekšmetu programmām;
6.2. sportisko rezultātu sasniegšanas veicināšana olimpiskajos sporta veidos;
6.3. izglītības vides veidošana.
7. Ģimnāzijas darbības pamatvirzieni ir izglītojošā, sportiskā un audzinošā darbība.
8. Ģimnāzijas uzdevumi ir:
8.1. īstenot pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmas,  profesionālās ievirzes sporta izglītības programmas atbilstoši normatīvajiem aktiem;
8.2. sagatavot kandidātus Latvijas nacionālajām izlasēm startiem olimpiskajās spēlēs, pasaules un Eiropas čempionātos, kā arī gatavot Latvijas nacionālās izlases rezervi olimpiskajos sporta veidos;
8.3. sagatavot izglītojamos studijām un profesionālai sportiskai darbībai;
8.4. sniegt metodisko palīdzību sporta izglītības iestādēm;
8.5. racionāli izmantot ģimnāzijai piešķirtos finanšu līdzekļus.
III. Klašu un mācību - treniņu grupu komplektācija.
9. Ģimnāzijā tiek komplektētas klases no 8. līdz 12. klasei.

10. Ģimnāzijā konkursa kārtībā ar attiecīgo sporta federāciju saskaņotiem un ģimnāzijas direktora rīkojumu apstiprinātiem normatīviem tiek uzņemti:
10.1. 8.-10.klasēs - izglītojamie ar iepriekšēju sagatavotību sporta izglītības iestādēs, sporta klubos un reģionālajos olimpiskajos centros;
10.2. 11.-12.klasēs - valsts izlašu komandu pamatsastāva kandidāti un dalībnieki.

101. Teritoriālajās struktūrvienībās, kas realizē profesionālās ievirzes sporta izglītības programmas, izglītojamo skaitu grupās, izglītojamo uzņemšanu, pārcelšanu un atskaitīšanu no programmām nosaka teritoriālo struktūrvienību reglamenti.
11. Bez  iepriekšējas sagatavotības var uzņemt izglītojamos pēc attiecīgā sporta federācijas ieteikuma.
12. Ģimnāzijai ir tiesības vispārējās vidējās izglītības ieguvei konkursa kārtībā uzņemt izglītojamos, kuri nav mācību - treniņu grupās.
13. Ģimnāzijas mācību - treniņu grupas komplektē šādos olimpiskajos sporta veidos:
13.1. airēšanā;
13.2. handbolā;
13.3. kamaniņu sportā;
13.4. kanoe airēšanā un smaiļošanā;
13.5. riteņbraukšanā;
13.6. vieglatlētikā;
13.7. volejbolā.
14. Ģimnāzijā mācību - treniņu grupas var komplektēt arī citos olimpiskajos sporta veidos, ja attiecīgu lēmumu ir pieņēmusi ģimnāzija, lēmumu atbalsta ģimnāzijas padome un attiecīgās izmaiņas ir saskaņotas ar ministriju.
15. Ģimnāzijas mācību - treniņu grupu komplektēšanai un ģimnāzijas izglītojamo sporta un mācību sasniegumu novērtēšanai tiek izveidota ģimnāzijas izglītojamo uzņemšanas un atestēšanas komisija. Ģimnāzijas izglītojamo uzņemšanas un atestēšanas komisijas darbība notiek atbilstoši nolikumam, kuru apstiprina ģimnāzijas direktors. Ģimnāzijas izglītojamo uzņemšanas un atestēšanas komisijas priekšsēdētājs ir ģimnāzijas direktors.
16. Izglītojamos ģimnāzijā uzņem un atskaita ar ģimnāzijas direktora rīkojumu, pamatojoties uz  ģimnāzijas uzņemšanas un atestēšanas komisijas lēmumu, par to iepriekš brīdinot izglītojamā vecākus (personas, kas realizē aizgādības tiesības). Par izglītojamā atskaitīšanas iemesliem var būt:
16.1. izglītojamā iegūtā vērtējuma neatbilstība mācību priekšmetu standartā noteiktajiem rezultātiem;
16.2. sportisko rezultātu neatbilstība šī nolikuma 10.punktā minētajiem normatīviem;
16.3. ģimnāzijas iekšējās kārtības noteikumu neievērošana.
IV. Īstenojamās izglītības programmas.
17. Ģimnāzijā izglītojošo darbību reglamentējošs dokuments ir izglītības programmas un attiecīgo sporta veidu mācību - treniņu programmas.
18. Akreditētās izglītības programmas:
18.1. Pamatizglītības otrā posma (7.-9.kl.) izglītības programma. Programmas kods 23011111.
18.2. Vispārējās vidējās izglītības profesionāli orientēta virziena programma. Programmas kods 31011011.
18.3.
 Profesionālās ievirzes sporta izglītības programma. Programmas kods 30V81300. 

19. Izglītības ieguves valoda - latviešu valoda.
20. Mācību - treniņu nodarbības notiek pēc attiecīgā sporta veida mācību – treniņu programmas, kuru saturā iekļautas pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta Sports standarta obligātās prasības, tās saskaņo attiecīgajā sporta federācijā.
V. Izglītības procesa organizācija.
21. Izglītojamo uzņemšana un pārcelšana notiek atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem.
22. Mācību gada ilgumu nosaka Ministru kabinets.
23. Mācību nedēļas garums ir 5 dienas, nepieciešamības gadījumā mācību - treniņu nedēļas garums - 6 dienas.
24. Mācību stundu slodzi pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmās nosaka Vispārējās izglītības likums.
25. Mācību darba organizācijas pamatforma ir mācību stunda, tās garums 40 minūtes.
26. Mācību stundu slodzes sadalījumu pa nedēļas dienām atspoguļo stundu sarakstā. Stundu sarakstu sastāda ģimnāzijas direktora vietnieks izglītības darbā un ar rīkojumu apstiprina ģimnāzijas direktors. Ar stundu sarakstu un izmaiņām tajā iepazīstināmi pedagogi un izglītojamie.
27. Izglītojamo individuālais grupu darbs tiek organizēts saskaņā ar nodarbību grafiku mācību priekšmetos, kuru ar rīkojumu apstiprina ģimnāzijas direktors.
28. Mācību gada laikā klase var izmantot mācību ekskursijām 2 dienas.
29. Ģimnāzijas direktors, pamatojoties uz ģimnāzijas pedagoģiskās padomes lēmumu, ar rīkojumu nosaka mācību gada papildu mācību pasākumus jūnijā (2 nedēļas) iekavētā mācību satura apguvei.
30. Izglītojamo mācību sasniegumus ģimnāzijā vērtē atbilstoši ģimnāzijas mācību sasniegumu vērtēšanas nolikumam.
31. Valsts pārbaudes darbi par pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības ieguvi ģimnāzijā notiek atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem.
32. Dokumentus par pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības programmu un profesionālās ievirzes sporta izglītības programmu apguvi izglītojamiem izsniedz atbilstoši Vispārējās izglītības likumam un Profesionālās izglītības likumam.
33. Pedagogs atbilstoši vispārējās izglītības mācību priekšmeta standartam un ģimnāzijas licencētajai izglītības programmai izstrādā sava mācību priekšmeta programmu, kuru apstiprina ģimnāzijas direktors.
34. Izglītojamo mācību sasniegumi tiek izvērtēti pirmā un otrā semestra laikā, semestru beigās ģimnāzijas pedagoģiskās padomes sēdē.
35. Ģimnāzija, uzņemot izglītojamos 10.klasē, ir tiesīga rīkot iestājpārbaudījumus.
36. Saskaņā ar izglītības programmu un mācību plānu, ja kāda mācību priekšmeta apguve pabeigta 10. vai 11.klasē, izglītojamais drīkst kārtot valsts pārbaudes darbus šajā mācību priekšmetā.
37. Ģimnāzijai ir tiesības organizēt valsts pārbaudes darbus eksterņiem.
VI. Mācību - treniņa procesa saturs un organizācija.
38. Ģimnāzijā mācību - treniņa saturu nosaka attiecīgo sporta veidu programmas. Mācību - treniņu darbu ģimnāzijā nodrošina sporta speciālisti.
39. Ģimnāzijā izglītojamo un stundu skaitu mācību - treniņu grupās nosaka mācību - treniņu plāns, kuru apstiprina ģimnāzijas direktors. Teritoriālajās struktūrvienībās, kas realizē profesionālās ievirzes sporta izglītības programmas, stundu skaitu mācību - treniņu grupās nosaka attiecīgā sporta veida programma.
40. Mācību - treniņu slodze nedrīkst pārsniegt mācību - treniņu plānā noteikto stundu skaitu nedēļā.
41. Mācību - treniņu darba pedagoģiskā procesa formas ir:
41.1. praktiskās nodarbības ar visu grupu, grupas daļu, individuālās;
41.2. teorētiskās nodarbības izvēlētajā sporta veidā;
41.3. kontroles un testēšanas organizēšana;
41.4. dalība mācību - treniņu nometnēs, sacensībās un semināros treniņu un sacensību procesa organizācijas pamatu apgūšanai;
41.5. dalība sporta pasākumos un to organizēšanā.
42. Mācību - treniņu grupu darba plānošanas un uzskaites dokumentācija ir:
42.1. gada darba plāns;
42.2. sportista individuālais sagatavošanas plāns;
42.3. sportista treniņu darba uzskaites – analīzes dienasgrāmatas;
42.4. mācību - treniņu grupu darba un apmeklējuma uzskaites žurnāli.
VII. Audzināšanas darba uzdevums un organizācija.
43. Audzināšanas darbu ģimnāzijā nodrošina pedagogi.
44. Audzināšanas darba galvenie uzdevumi:
44.1. nostiprināt izglītojamo pozitīvo attieksmi pret pamatvērtībām;
44.2. radīt izglītojamajiem vēlmi sevi garīgi un fiziski pilnveidot, apzinīgi mērķtiecīgi nodarboties ar augstu sasniegumu sportu;
44.3. veidot savstarpējās saskarsmes kultūru un izpratni.
45. Audzināšanas darba organizācija notiek atbilstoši ģimnāzijas direktora apstiprinātai audzināšanas darba programmai.
VIII. Izglītojamā pienākumi un tiesības.
46. Izglītojamā pienākumi:
46.1. paredzēto laiku pilnībā izmantot mācībām, sistemātiski gatavoties mācību stundām, lai iegūtu pamatizglītību un vispārējo vidējo izglītību;
46.2. attīstīt savas fiziskās spējas un veidot savas rakstura īpašības - mērķtiecību, gribasspēku un neatlaidību izvirzīto mērķu sasniegšanā;
46.3. uzņemties personisku atbildību par savām mācībām un uzvedību ģimnāzijā un ārpus tās;
46.4. ievērot ģimnāzijas nolikumu un iekšējās kārtības noteikumus;
46.5. darboties un uzvesties saskaņā ar sabiedrībā pieņemtajām morāles un ētikas normām;
46.6. ar cieņu izturēties pret pedagogiem, darbiniekiem un citiem izglītojamiem;
46.7. ar cieņu izturēties pret valsti, sabiedrību, ģimeni, baznīcu, kā arī rasēm, tautām, etniskām grupām un to pārstāvjiem;
46.8. censties izprast, iepazīt, un savā darbībā ievērot demokrātisma, parlamentārisma, pilsoniskās sabiedrības pamatprincipus;
46.9. rūpēties par ģimnāzijas autoritāti, atbalstīt un pilnveidot ģimnāzijas tradīcijas;
46.10. rūpēties par ģimnāzijas estētiskās vides, inventāra saglabāšanu, kārtību un tīrību;
46.11. pēc spējām un interesēm pārstāvēt ģimnāziju dažāda veida pasākumos;
46.12. saudzēt dabu un apkārtējo vidi.
47. Izglītojamā tiesības:
47.1. iegūt valsts apmaksātu pamatizglītību un vispārējo vidējo izglītību;
47.2. izglītības procesā izteikt un aizstāvēt savas domas un uzskatus, kas neaizskar cilvēka un valsts godu un cieņu;
47.3. ierosināt izveidot ģimnāzijas pašpārvaldi un darboties tajā;
47.4. pārstāvēt ģimnāziju dažāda veida pasākumos atbilstoši savām spējām un interesēm;
47.5. saņemt motivētu savu zināšanu, iemaņu un uzvedības novērtējumu;
47.6. saņemt valsts apmaksātu profilaktisko veselības aprūpi un neatliekamo medicīnisko palīdzību;
47.7. izglītošanās procesā, apgūstot pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmas, izmantot ģimnāzijas telpas, bibliotēku, mācību – treniņu bāzi bez maksas;
47.8. saņemt informāciju par visiem ar izglītošanos saistītiem jautājumiem,
47.9. uz personiskās mantas aizsardzību ģimnāzijā;
47.10. saņemt pedagogu palīdzību mācību satura apguvē.
48. Izglītojamam, kurš neievēro ģimnāzijas iekšējās kārtības noteikumus, var izteikt piezīmi vai rājienu, par to informējot vecākus (personas, kas realizē aizgādības tiesības).
IX. Ģimnāzijas vadība. Pedagogu un citu darbinieku pienākumi un tiesības.
49. Ģimnāziju vada direktors. Direktoru pieņem darbā un atbrīvo no darba ministrija.
50. Direktora atbildība noteikta Izglītības likumā. Direktors vada ģimnāzijas attīstības plānošanu un tieši atbildīgs par izglītības programmu īstenošanu.
51. Ģimnāzijas direktora pienākumi ir:
51.1. vadīt ģimnāziju kopumā;
51.2. vadīt pedagoģiskās padomes darbu;
51.3. nodrošināt ģimnāziju ar amatam atbilstošas kvalifikācijas darbiniekiem, pieņemt un atbrīvot no darba darbiniekus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;
51.4. noteikt katra darbinieka pienākumus un tiesības;
51.5. noteikt darbinieku darba samaksu saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par pedagogu darba samaksas kārtību;
51.6. būt līdzatbildīgam par izglītojamo veselību un dzīvību, saudzējošas vides nodrošināšanu ģimnāzijā un ģimnāzijas organizētajos pasākumos;
51.7. nodrošināt likumu un citu normatīvo aktu izpildi ģimnāzijā;
51.8. plānot un organizēt ģimnāzijas saimniecisko un finansiālo darbību;
51.9. pārstāvēt ģimnāzijas intereses valsts un pašvaldību institūcijās un nevalstiskajās organizācijās;
51.10. pildīt Valsts pārvaldes iekārtas likumā un citos normatīvajos aktos valsts pārvaldes iestādes vadītāja un izglītības iestādes vadītāja noteiktās funkcijas un uzdevumus.
52. Ģimnāzijas direktora tiesības:
52.1. pieņemt darbā vietniekus, pedagogus un citus darbiniekus, noteikt viņu pienākumus un tiesības;
52.2. deleģēt pedagogiem un ģimnāzijas darbiniekiem konkrētu uzdevumu un funkciju izpildi;
52.3. savu pilnvaru ietvaros patstāvīgi lemt par ģimnāzijas intelektuālo, finansiālo un materiālo līdzekļu racionālu izlietošanu;
52.4. slēgt līgumus ar fiziskām un juridiskām personām ģimnāzijai nepieciešamajos darbības virzienos.
53. Ģimnāzijas direktora vietnieki izglītības, audzināšanas un sporta darbā nodrošina kvalitatīvu izglītošanas, audzināšanas un sporta procesa organizāciju un norisi ģimnāzijā.
54. Direktora vietnieka izglītības darbā pamatpienākumi ir:
54.1. pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmu īstenošanas procesa organizācija un norises kontrole ģimnāzijā;
54.2. katrai klasei veicamo pārbaudes darbu grafika apstiprināšana semestrim;
54.3. metodiskā darba un metodisko komisiju organizatoriskā darba vadība;
54.4. ģimnāzijas iekšējās kontroles izglītības darbā nodrošināšana;
54.5. ģimnāzijas tradīciju izkopšana un saglabāšana;
54.6. sociāli tiesiskās un pedagoģiskās palīdzības organizēšana izglītojamiem;
54.7. regulāra sevis tālākizglītība (reizi trijos gados) savā darba jomā, saglabājot pamatalgu;
54.8. mācību priekšmetu skolotāju amatu pienākumu izstrādāšana;
54.9. sagatavot pedagogu tarifikācijas.
55. Direktora vietnieka audzināšanas darbā pamatpienākumi ir:
55.1. audzināšanas darba programmas īstenošanas procesa organizācija un norises kontrole ģimnāzijā;
55.2. metodiskā darba un metodiskās komisijas organizatoriskā darba vadība;
55.3. iekšējās kontroles audzināšanas darbā nodrošināšana;
55.4. audzinātāju amatu pienākumu izstrādāšana;
55.5. regulāra sevis tālākizglītība (reizi trijos gados) savā darba jomā, saglabājot pamatalgu;
55.6. skolēnu pašpārvaldes darba organizācijas nodrošināšana;
55.7. sagatavot pedagogu tarifikācijas.
56. Direktora vietnieka sporta darbā pamatpienākumi ir:
56.1. mācību - treniņa procesa un satura īstenošanas organizācija un norises kontrole ģimnāzijā;
56.2. metodiskā darba un metodiskās komisijas organizatoriskā darba vadība;
56.3. iekšējās kontroles sporta darbā nodrošināšana;
56.4. sporta speciālistu amata pienākumu izstrādāšana;
56.5. regulāra sevis tālākizglītība (reizi trijos gados) savā darba jomā, saglabājot pamatalgu;
56.6. sadarbības organizēšana starp ģimnāziju un attiecīgām sporta federācijām;
56.7. sagatavot pedagogu tarifikācijas.
57. Ģimnāzijas teritoriālās struktūrvienības vadītāja pamatpienākumi ir:
57.1. vadīt teritoriālās struktūrvienības darbu kopumā;
57.2. vadīt teritoriālās struktūrvienības  pedagoģiskās padomes darbu;
57.3. nodrošināt teritoriālās struktūrvienības  darbību reglamentējošu tiesību aktu (reglamentu, iekšējās kārtības noteikumu, amata aprakstu u.c.) izstrādāšanu un to izpildi;
57.4. nodrošināt likumu un citu normatīvo aktu izpildi;
57.5. plānot un organizēt teritoriālās struktūrvienības saimniecisko un finanšu darbību;
57.6. pārstāvēt teritoriālās struktūrvienības intereses valsts, pašvaldību institūcijās, sabiedriskajās un starptautiskajās sporta institūcijās;
57.7. būt līdzatbildīgam par izglītojamo veselību un dzīvību, saudzējošas vides nodrošināšanu struktūrvienībā un tās organizētajos pasākumos;
57.8. nodrošina pedagogu tarifikācijas sagatavošanu.
58. Ģimnāzijas direktora vietnieku un teritoriālās struktūrvienības  vadītāja tiesības ir:
58.1. kontrolēt pakļauto darbinieku darbu un prasīt pienākumu izpildi;
58.2. izteikt priekšlikumus ģimnāzijas attīstībai, iekšējās kontroles nodrošināšanai.
59. Pedagoga vispārīgie pienākumi ir:
59.1. radoši un atbildīgi piedalīties attiecīgo izglītības programmu īstenošanā;
59.2. izglītošanas darbu savienot ar audzināšanas darbu;
59.3. patstāvīgi pilnveidot savu izglītību un profesionālo meistarību;
59.4. ievērot pedagoga profesionālās ētikas pamatprasības;
59.5. nodrošināt izglītojamo iespējas īstenot savas tiesības ģimnāzijā;
59.6. sadarboties ar izglītojamā ģimeni;
59.7. atbildēt par izglītojamā veselību un dzīvību mācību stundās un pedagoga vadītajos pasākumos;
59.8. veidot pozitīvu sadarbības vidi;
59.9. ievērot izglītojamā individuālās vajadzības, pieredzi, domāšanas veidu un spējas;
59.10. veicināt, vadīt un sniegt īpašu atbalstu izglītojamiem, kuriem ir grūtības;
59.11. ievērot bērna tiesības, nekavējoši ziņot par bērnu tiesību pārkāpumiem ģimnāzijas administrācijai vai citai kompetentai iestādei;
59.12. atbildēt par savu darbu, tā metodēm, paņēmieniem un rezultātiem.
60. Pedagogam ir tiesības:
60.1. izteikt priekšlikumus ģimnāzijas attīstībai, iekšējās kārtības nodrošināšanai u.c.;
60.2. tikt ievēlētam un darboties ģimnāzijas pašpārvaldē;
60.3. saņemt valsts garantētu apmaksātu ikgadējo astoņu nedēļu atvaļinājumu;
60.4. saglabājot pamatalgu, 30 kalendārās dienas trīs gadu laikā izmantot savas izglītības un profesionālās meistarības pilnveidei, saskaņā ar ģimnāzijas attīstības programmas realizēšanu;
60.5. saņemt pedagoģiskajam darbam nepieciešamo līdzekļu un materiālu nodrošinājumu ģimnāzijas finansiālo iespēju robežās.
X. Ģimnāzijas padomes un pašpārvalde.
61. Ģimnāzijas darba koordinēšanai tiek izveidota ģimnāzijas padome. Tā veic savu darbību saskaņā ar ģimnāzijas padomes nolikumu, un tās sastāvā ietilpst:
61.1. direktors un viņa vietnieki;
61.2. pedagogu pārstāvji;
61.3. izglītojamo vecāku (personu, kas realizē aizgādības tiesības) pārstāvji;
61.4. izglītojamo pārstāvji;
61.5. ministrijas pārstāvji;
61.6. attiecīgo sporta federāciju pārstāvji;
61.7. biedrības “Latvijas Sporta federācijas padome” pārstāvji;
61.8. biedrības “Latvijas Olimpiskā komiteja” pārstāvji.
62. Pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības ieguvei, ģimnāzijā tiek izveidota pedagoģiskā padome, tās darbu vada ģimnāzijas direktors, darbojas atbilstoši pedagoģiskās padomes nolikumam. Pedagoģiskās padomes sēdes sasauc ne retāk kā reizi pusgadā.
63. Ģimnāzijā tiek izveidota izglītojamo pašpārvalde, to veido visu klašu vēlēti pārstāvji, darbojas saskaņā ar nolikumu.
64. Ģimnāzijā tiek izveidota vecāku padome, kura izsaka priekšlikumus izglītības, audzināšanas un sporta jautājumu risināšanai. Tās sastāvā ietilpst no katras klases ievēlēti izglītojamo vecāku (personu, kas realizē aizgādības tiesības) pārstāvji. To vada no vecāku padomes vidus izvēlēts pārstāvis.
65. Ģimnāzijā darba kvalitātes nodrošināšanai izglītības, audzināšanas un sporta darbā tiek veidotas pedagogu, audzinātāju un sporta speciālistu metodiskās komisijas. To darbību organizē un vada ģimnāzijas direktora vietnieki izglītības, audzināšanas un sporta darbā.
XI. Izglītojamo medicīniskā aprūpe.
66. Murjāņu sporta ģimnāzijā izglītojamo medicīnisko aprūpi organizē atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem. Izglītojamo medicīniskā aprūpe tiek organizēta atbilstoši medicīnas daļas nolikumam.
XII. Ģimnāzijas saimnieciskā darbība.
67. Ģimnāzijas direktors, atbilstoši normatīvajiem aktiem, ir tiesīgs slēgt līgumus ar juridiskām un fiziskām personām.
68. Ģimnāzija var sniegt maksas pakalpojumus, atbilstoši Ministru kabineta apstiprinātam cenrādim.
69. Ģimnāzijai ir tiesības iedalīto budžeta līdzekļu ietvaros nodrošināt ar sporta apģērbu un apaviem izglītojamos no maznodrošinātām ģimenēm.
70. Ģimnāzijas izglītojamos nodrošina ar ēdināšanu, treniņu inventāru, daļēji ar treniņu un sacensību formām, mācību līdzekļiem un grāmatām.
XIII. Ģimnāzijas finansēšanas avoti un kārtība.
71. Ģimnāziju finansē no valsts budžeta līdzekļiem saskaņā ar likumu par valsts budžetu kārtējam gadam.
72. Papildus finanšu līdzekļi, kurus ģimnāzija var saņemt:
72.1. ziedojumu un dāvinājumu veidā;
72.2. sniedzot maksas pakalpojumus;
72.3. ieņēmumi no saimnieciskās darbības;
72.4. citi ieņēmumi.
73. Ģimnāzijai ir patstāvīga grāmatvedības uzskaite.
XIV. Ģimnāzijas iekšējo normatīvo aktu pieņemšanas kārtība un administratīvo aktu un faktiskās rīcības apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība.
74. Ģimnāzija patstāvīgi izstrādā iekšējos normatīvos aktus. Tos apstiprina ģimnāzijas direktors, un tie stājas spēkā Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā.
75. Ģimnāzijas direktors pieņem lēmumus par privātpersonas apstrīdēto ģimnāzijas amatpersonas izdoto administratīvo aktu vai amatpersonas, vai darbinieka faktisko rīcību, ja ārējos normatīvajos aktos nav noteikts citādi.
76. Ģimnāzijas direktora izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību var apstrīdēt ministrijā.
XV. Ģimnāzijas reorganizācijas un likvidēšanas kārtība.
77. Ģimnāziju var reorganizēt vai likvidēt Ministru kabinets.
XVI. Ģimnāzijas nolikuma un tā grozījumu pieņemšanas kārtība.
78. Grozījumus ģimnāzijas nolikumā var izdarīt pēc ģimnāzijas padomes vai pedagoģiskās padomes priekšlikuma. Grozījumus apstiprina ministrija.